Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums lietā “Yordanov un citi pret Bulgāriju” – jaunas vēsmas noziedzīgi iegūtas mantas procesā
2023.gada 26.septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludināja spriedumu lietā Yordanov un citi pret Bulgāriju. Lieta tika ierosināta, pamatojoties uz Bulgārijas pilsoņa pieteikumu, kurš uzskatīja, ka Bulgārija ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 1.papildprotokola 1.pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.
2013.gadā Bulgārijas Nelikumīgi iegūto aktīvu konfiskācijas komisija uzsāka pieteikuma iesniedzēja finanšu auditu. 2014.gadā komisija lūdza atzīt par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēt vairākus pieteikuma iesniedzēja nekustamos īpašumus, automašīnas un naudas līdzekļus kopumā par gandrīz 300 000 eiro.
Bulgārijas tiesa komisijas konfiskācijas lūgumu apmierināja, neņemot vērā pieteicēja iebildumus par to, ka komisijas audita ietveros netika konstatēta pieteicēja saikne ar jebkādu iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kura rezultātā pieteicējs būtu ieguvis konfiscējamos aktīvus. Bulgārijas tiesa argumentēja, ka saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem nav nepieciešams noteikt saikni starp, iespējams, izdarīto noziedzīgo nodarījumu un konfiscētajiem aktīviem.
ECT konstatēja, ka šāds Bulgārijas nacionālais regulējums pārkāpj personas tiesības uz īpašumu. Spriedumā secināts: lemjot par konfiskāciju, valstij ir jāsniedz vismaz kaut kāda ticama informācija par personas noziedzīgo rīcību, kuras rezultātā tā ieguva tos aktīvus, kurus valsts uzskata par noziedzīgi iegūtiem.
Tāpat ECT uzsvēra, ka ienākumu avotu izcelsmes pierādīšana ne vienmēr ir vienkārša, tādēļ valstij ir jānodrošina efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi pret valsts iestāžu rīcību, kas ierobežo ar Konvenciju aizsargājamās tiesības.
Tā kā šī sprieduma secinājumi daļēji sakrīt ar secinājumiem lietā Todorov un citi pret Bulgāriju (https://bit.ly/46JdlTH ), šis spriedums norāda uz ECT konsekvento nostāju, proti, ka valstij, piemērojot, iespējams, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, vismaz varbūtības līmenī ir jāspēj pierādīt, ka konfiscējamie aktīvi ir saistīti ar personas, visticamāk, izdarītu noziedzīgu nodarījumu.
Autors: Harijs Samuels Bašs, jurista palīgs